Senāta Administratīvo lietu departaments piektdien, 10. decembrī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju pieteikums par viena dzimuma pāra ģimenes juridisku atzīšanu.
Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.
Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir nepareizi secinājusi, ka viena dzimuma pāra ģimenes juridiskā aizsardzība ir tiesībpolitiska izšķiršanās.
Satversmes tiesa (ST) jau ir atzinusi, ka Satversmes 110. panta pirmais teikums uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt šādu ģimeņu juridisko aizsardzību, kas ietver arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.
Pienākums nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenēm juridisko aizsardzību izriet arī no cilvēka cieņas principa, kas prasa atzīt visu cilvēku vienvērtību.
Tā kā likumdevējs šo pienākumu nav izpildījis, tad, lai rastu risinājumu, Senāts iesniedza pieteikumu ST, apstrīdot Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3. panta pirmās un trešās daļas, ciktāl tās neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, atbilstību Satversmes 1.pantam un 110. panta pirmajam teikumam.
Satversmes 1. pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 110. panta pirmais teikums nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.
Taču ST kolēģijas ar 2021. gada 7. jūlija un 2021. gada 8. oktobra lēmumiem atteica pieņemt pieteikumus.
No šiem lēmumiem var secināt, ka jautājums, tieši kā tiek nodrošināta viena dzimuma pāru ģimeņu juridiskā reģistrācija, nav ST kompetencē.
Senāts spriedumā norāda, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī administratīvās tiesas kā tiesību piemērotājs nevar atteikties nodrošināt Satversmē garantētu tiesību īstenošanu konkrētā situācijā tikai tāpēc, ka šo tiesību īstenošanas kārtība nav noteikta ar likumu.
Lai nodrošinātu Satversmes normu efektīvu īstenošanu un nepieļautu, ka Satversme kļūst tikai par deklaratīva rakstura dokumentu, tiesību piemērotājam ir pienākums rast risinājumu ar juridiskām metodēm.
Tā kā pieteicēju mērķis ir panākt, lai tieši valsts atzītu viņu attiecības par ģimenes attiecībām un akts, ar kuru valsts parasti atzīst kādas attiecības par ģimenes attiecībām un tās juridiski nostiprina, ir publiski tiesisks, tad Senāts atzina, ka konkrētajā situācijā ir iespējams pēc analoģijas piemērot Administratīvā procesa likuma normas – 184. panta pirmās daļas 3. punkts un 256. pants, kas paredz iespēju pieteicējiem iesniegt pieteikumu un tiesai taisīt spriedumu par publiski tiesisku attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu.
Senāts secināja, ka pieteicēju pieteikums līdz ar to būtu jāuzskata par konstatēšanas pieteikumu.
Senāts arī norādīja, ka līdz brīdim, kad likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, šāds spriedums, ar kuru ir konstatēts, ka konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110. panta izpratnē, aizstās valsts īstenotu šo attiecību reģistrāciju.
Līdz ar to tas var tikt izmantots citās situācijās, kad nepieciešams pamatot, ka šīm personām ir nodrošināmas kādas ģimenēm paredzētas tiesības.
Vienlaikus Senāts atzina, ka šāds risinājums pieteicējām nodrošinātu tikai vienas no Satversmes 110. panta un cilvēka cieņas principa izrietošas tiesības īstenošanu, proti, tiesību tikt valsts atzītām par ģimeni īstenošanu.
Šādā veidā viena dzimuma pāra ģimenēm netiek noteikts konkrēts personisko un mantisko attiecību regulējums un netiek arī nodrošināta kāda konkrēta apjoma ekonomiskā un sociālā aizsardzība.
Līdz ar to nezūd vajadzība pēc likumdevēja pieņemta šo jautājumu tiesiskā regulējuma, kas būtu balstīts gan uz juridiskiem, gan tiesībpolitiskiem apsvērumiem.
“Delfi” jau rakstīja, ka pērnā gada novembrī ST par neatbilstošu Satversmei atzina Darba likuma normu, kas neparedz bērna bioloģiskās mātes partneres, kas ir bērna bioloģiskās mātes un jaundzimušā bērna ģimenes locekle, tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.
ST spriedumā norādīja, ka Satversmes 110. panta pirmajā teikumā visupirms noteikts valsts pienākums aizsargāt laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti. Laulība ir vēsturiski izveidojusies ģimenes attiecību forma, kuras aizsardzība Satversmes 110. panta pirmajā teikumā paredzēta, citstarp apzinoties laulības ceļā izveidotas ģimenes dabisko potenciālu radīt jaunu dzīvību un tādējādi sekmēt sabiedrības ilgtspēju.
Citāds laulības jēdziena saturs var tikt noteikts, izdarot grozījumus Satversmes 110. panta pirmajā teikumā. Satversmes 110. panta pirmais teikums līdzās valsts pienākumam aizsargāt un atbalstīt laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī ģimeni, vecākus un bērnus. Satversmes 110. panta pirmajā teikumā ietvertais valsts pozitīvais pienākums aizsargāt un atbalstīt ģimeni neattiecas tikai un vienīgi uz laulības ceļā izveidotu ģimeni.
Pienākums nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenēm juridisko aizsardzību izriet arī no cilvēka cieņas principa, kas prasa atzīt visu cilvēku vienvērtību, secināja ST.
Kā vēsta aģentūra LETA,2015. gada beigās tiesā nonāca kopumā pieci pieteikumi, kuros prasības priekšmets bija lūgums uzlikt par pienākumu Rīgas pilsētas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļai reģistrēt laulību starp viendzimuma personām.
Tiesa lēma vienu pieteikumu pieņemt un ierosināja lietu, tomēr četrus pieteikumus tiesa nepieņēma, kā rezultātā blakus sūdzības nonāca AT. Vēlāk prasījumu priekšmeti tika mainīti, un pašlaik runa ir par ģimenes attiecību reģistrēšanu.
Administratīvā apgabaltiesa 2017. gadā, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa, pievienojoties rajona tiesas motīviem, atzina, ka viena dzimuma personu attiecību reģistrācija ir tiesībpolitisks jautājums, kas ir likumdevēja izšķiršanās, atgādina aģentūra LETA.